Kā runāt ar skolēnu? (pēc Montessori metodes)

:) Teikt :	:( Neteikt:
„X, izklausās, ka esi neapmierināts, jo nevari sasiet savas kurpes”	„X, kāpēc Tu met kurpes pret sienu?”
„Piedod, X, bet Tu nedrīksti pārtraukt mūsu prezentāciju. Tu vari pastrādāt ar šiem materiāliem, bet Tev būs jāpagaida, kamēr mēs pabeidzam. ”	„Tu zini, ka nedrīksti traucēt. Mēs drīz pabeigsim.”
„Tu noteikti ļoti lepojies ar šo lieliski uzklāto pusdienu galdu. Šīs dzeltenās puķes un salvetes to padara it īpaši skaistu!”	„O, Cik lieliski uzklāts galds! Pagaidi, es parādīšu pārējiem!”
„X, es redzu, ka Tev sagādā grūtības sarunāšanās tā, lai netraucētu pārējiem. Aiziesim abi un atradīsim klusākus veidus, kā Tu varētu turpināt savu sarunu ar Y.”	„X, kā, lai es dzirdu kaut ko? Beidz klaigāt!”
„X, es redzu, ka vēlies turpināt darbu pie sava projekta, bet atceries, ka rīt tev arī būs laiks, lai darbu pabeigtu, ja vēlēsies. Pašlaik Tev ir 1 minūte, lai savāktu savu darba vietu.”	„Darbam atvēlētais laiks ir beidzies, kāpēc Tu to ignorē? Tu nezini cik pulkstenis?”
„Nē, X, darbam atvēlētais laiks ir beidzies visiem. Vai Tev vajag palīdzību ar materiāla sakārtošanu?”	„Nu, labi, tikai šoreiz vēl 5 minūtes vari pastrādāt. Bet tikai šoreiz!”
„X, es atceros, ka Tev ļoti patika risināt dalīšanas uzdevumus. Y vajag palīdzību ar šiem uzdevumiem. Vai Tu, lūdzu, nepalīdzētu? Varbūt vari viņam palīdzēt tiem iepatikties tāpat kā Tev.”	"Y apsēdies un rēķini. Nekur tālu bez matemātikas netiksi, gribu redzēt izmaiņas tavā attieksmē jau rīt."
„Man ir ideja. Šodien cilvēki rindas beigās ies pirmie!”	„Kurš visātrāk atskries, ies pirmais”
„X, esmu pamanījusi, ka tev šī tēma ļoti interesēja. Es domāju, ka tu pat varētu pabeigt savu projektu pirms darba beigu termiņa. Vai pamēģināsi?”	„Man jau apnicis, ka tu savu darbu nepabeidz laikā. Tūlīt pat pabeidz, ja ne - netiksi laukā!”
„X, esmu ievērojusi, ka pēdējās pāris dienas, Tev paticis strādāt ar reizrēķina tabulu un laika zonu karti ģeogrāfijā. Tu vari izvēlēties, ar kuru no šiem diviem materiāliem Tu vēlētos strādāt šodien.  ”	„Lūk, ko mēs šodien darīsim, bērni pievērsiet uzmanību, lūdzu!”
„X, es jūtos bēdīgi, jo šis materiāls ir saplēsts un šodien to vairs nevar izmantot neviens.”	„Paskaties uz to kasti! Tā ir saplēsta! Esmu ļoti dusmīga uz tevi X!”
„X, jūtos sarūgtināta, ka Tu centies ar varu aizvērt kasti, lai gan teicu, lai apstājies.”	„X, kad Tu beidzot sāksi klausīt?!”
„X, diez vai ir iespējams pārvietot to krēslu klusi klusītiņām. Paklausāmies!”	„Kāds briesmīgs troksnis, X, nes to krēslu klusāk.”
„X, es vakar ievēroju, cik skaisti sakopi savu darba vietu. Diez vai šodien Tu arī mācētu tik skaisti sakārtot?”	„Kāda nekārtība, Cik reizes man būs jāsaka, lai savāc savu darba vietu”
„X, kad Tu aizcērt durvis, tas citiem traucē darīt darbu. Esmu dzirdējusi Tevi durvis aizveram ļoti klusi. Aizej, lūdzu, parādi, cik klusi Tu māki aizvērt tās durvis.”	„Ja vēlreiz aizcirtīsi durvis, tās izkritīs no eņģēm!”
„X, es redzu, ka nespēj atrast sev darbiņu, netraucējot citiem. Nāc apsēdies man blakus, kamēr rādu prezentāciju Y un Z. Tu drīksti skatīties. Pēc tam mēs parunāsim, kā Tev vieglāk būtu izvēlēties savu darbiņu.”	„X, cik reizes man Tev jāsaka, lai netraucē citiem!”
„X, vēlos Tev dot brīdi laika pasēdēt uz šī krēsla un padomāt, par to, kā pārstāt grūstīt citus. Es Tev darīšu zināmu, kad laiks būs beidzies. Mazliet vēlāk atnesīšu Tavu iesākto darbu, un mēs arī pārrunāsim tavas idejas, lai Tev nebūtu vairs jāgrūstās.”	„X, ja vēlreiz kādu pagrūdīsi likšu tev sēdēt uz tā krēsla tik ilgi, kamēr pārstāsi to darīt.”
„X, es redzu, ka tu jūties dusmīgs, bet es Tev nevaru ļaut sist Y. Parunāsim par citiem veidiem, kā atrisināt šo problēmu ar Y. „	„Nekaujies, lai es vairs neredzētu tevi, tā darām.”